Tetrahlorftalskābes anhidrīda reakcijas princips ir balstīts uz hlora atoma spēcīgo elektronu-izvilkšanas efektu uz benzola gredzenu, kas padara anhidrīda grupu jutīgāku pret nukleofīlo aizvietošanas reakcijām. Hlora atoms savā molekulā var piedalīties polimerizācijas reakcijās, izmantojot brīvo radikāļu mehānismu, savukārt anhidrīda grupa var iziet esterifikācijas/amidēšanas reakcijas ar spirtiem/amīniem. Šis savienojums var tikt dekarboksilēts augstā temperatūrā, lai iegūtu tetrahlorbenzola atvasinājumus.
Šī anhidrīda unikālā struktūra padara to par augstas-kvalitatīvas monomēru polimēru, piemēram, poliimīdu, sintezēšanai, un tas var kalpot arī par galveno krāsvielu starpproduktu veidošanas bloku. Rūpnieciski to parasti ražo, izmantojot ftālskābes anhidrīda tiešo hlorēšanas procesu, kam nepieciešama stingra temperatūras un hlora gāzes plūsmas ātruma kontrole.
Princips, pēc kura to izmanto kā starpproduktu organiskajā sintēzē, slēpjas tā anhidrīda gredzena augstajā reaģētspējā, kas viegli pakļaujas gredzena -atvēršanas reakcijai ar nukleofīliem (piemēram, amīniem, spirtiem un hidroksilamīniem), veidojot atvasinājumus, piemēram, amīdus, esterus un skābes. Vienlaikus hlora atoms uz benzola gredzena var piedalīties nukleofīlās aizstāšanas vai savienošanas reakcijās, padarot to par svarīgu starpproduktu krāsvielu (piemēram, ftalocianīna pigmentu un tallija -bāzētu krāsvielu), pesticīdu (piemēram, rīsu strūklu ftalātu) un farmaceitisko ftalātu sintēzē.
